O follerī o follerā Bavārijā un Austrijā
14. maijs, 2015 pl. 14:27,
3 komentāri
Oriģinālais apraksts tapis 2013. gada jūlijā.
Vasara klāt, bet brīvdienas jau iztērētas Deju svētkiem un izklaidēm Odesā, tāpēc nekādas "lielās" brīvdienas nesanāks un jādomā par kādu plāniņu tepat eiropas viducī.
Un atkal jau velk uz tiem kalniem... tā nu top maršruts Bruxelles - Trieer - Calw - Schloss Neuschwanstein - Krimml - Konigssee - Salzburg - Bruxelles
Šogad par vasariņu sūdzēties nevar, ir cerība, ka arī izbrauciena laikā būs labs laiciņš. No iepriekšējiem braucieniem esam sapratuši, ka vislabākā diena izbraukšanai ir svētdiena - mazāk mašīnu, viss ir relaksētāks, kā arī apskates objekti ir ieplānoti darba dienā, līdz ar to mazāk tūristu apkārt.
Trier
Pirmais apskates punkts ir Triire - maza Vācijas pilsētiņa, kas zināma ar Porta Negra. Viss jau būtu forši, bet līst un līst... Lai nu kā izdomājam, ka tomēr izlīdīsim no autiņa un apskatīsim, kas ieplānots. Lietus ir silts un prieks iekāpt kādā peļķē. Bez mums viens pensionāru bariņš aplūko un Porta Negra - ja ja ja, das ist gut!
Mums par lielu pārsteigumu pilsētiņas centrā viss ir ciet - var dabūt salčiku, ja gribas, bet tas arī viss... Nu nē, salčiku gan mums nevajaga, gribam slaveno vācu šniceli! Pārāk ilgi nekavējamies un laižam tālāk.
Calw
Mūsu nākamais apskates punkts un naktsmājas vieta ir Calw - pilsētiņa netālu no Štutgartes, pēc bildēm spriežot ar savu šarmu un Alzasas piesitienu. Calw arī vajadzētu atrast kāda klostera drupas. Pirms kāda laika kaut kur biju redzējusi linku ar "most impressive ruins", viena no vietām - Švarcvaldē... bet nekas vairāk nebija teikts, bilde bija iespaidīga un gribējās atrast, kur tad tas skaistums atrodas, pēc pamatīgas gūglēšanas arī atradās!
Gribējām redzēt kaut ko šādu:
Pēdējais ierakts Tripadvisor saka, ka 2011. g. sākušies iesaldēšanas darbi. Mēs ceram, ka darbi būs jau pabeigti un varēsim aplūkot drupas visā to pilnībā. Vairāk par objektu šeit:
Bet nekā! Visas drupas ir ietītas plēvēs un vēl visam par godu tajā vakarā drupās ir koncerts... Noskaņa tiek sajaukta pilnībā, kabeļu kilometri un zilas wc būdiņas nu galīgi neiederas visā šajā brīnumā... Esam mazliet saskumuši, bet nu neko... brauksim aplūkot pašu Calw - izskatās mierīga un skaista, upīte pa vidu, krāsainas mājiņas...
Iečekojamies Alte Post hotelī pašā centrā, pēc izskata pustraka sieviete iedod mums atslēgas, ierāda istabiņu, kas patiesībā ir dzīvokļa lielumā - ir Ok. Nolemjam, ka nav ko gulšņāt un jāiet apskatīt ciematiņš. Tas ir tādā kā ielejā un pēkšņi parādās zili melni mākoņi un mums ātri jādomā, kur mukt. Noskatam vienīgo bāru, kurā ir cilvēki un dodamies turp. Muskuļoti vīrieši ar tetovējumiem sūc koliņu, spāņu pāris grauž riekstiņus. Sākas riktīgs gāziens, ārā viss iet pa gaisu, saulessargs, krēsli... īsta vētra. Mēs tiekam pie vietējā aliņa un priecājamies par dzērienu kartes cenām (tāpēc vien man patīk Vācija ). Liekas, ka lietus ir aizslaucījis arī visu dzīvību no mazās pilsētiņas, nav pilnīgi neviena... Ieejam baznīcā - durvis vaļā, mijkrēslis un apgarots miers... nevienas skaņas izņemot mūsu klusos soļus... Forši, bet izejot ārā tāds miers gan vairs nepatīk - visi resto ir ciet, veikals, protams, arī ir ciet, tankštelles vispār nav... Sāku apšaubīt savu teoriju par brīvdienu sākšanu svētdienās... arī wifi nestrādā... Mazā skaistā pilsētiņa pārvēršas spoku apņemtā ciema miestā un tā vien gribas braukt tālāk.
Schloss Neuschwanstein
No rīta pārak daudz nečammājamies un laižam tālāk ar cerību, ka pēc 2 h brauciena lietus vairs nelīs.
Nākamais apskates objekts - Schloss Neuschwanstein (kurš gan šo var izrunāt?). Šī pils ir kalpojusi par iedvesmu Walt Disney pilij un gribam to redzēt ar savām acīm. Jau savlaicīgi nolemjam, ka iekšā neiesim. Šī pils ir īsts tūristu magnēts, un lai to apskatītu no iekšas, biļetes ir jārezervē internetā jau laicīgi, kā arī pili var apskatīt tikai noteiktā laikā, kas ierakstīts biļetē.
Piebraucot pie ciematiņa, pili jau var redzēt pa gabalu, principā pietiktu jau ar šo vien, bet gribās to redzēt mazliet tuvāk. Kalna pakājē ir lielas stāvvietas un asistenti palīdzēs noparkoties (5 eur dienā). Ir vairāki veidi, kā tikt līdz pilij - ar pajūgu, ar autobusu vai ar kājām.
Šajā kartē var labi redzēt celiņus:
Un šeit izmaksas transportam:
Izlemjam, ka iesim ar kājām. Un iešana noteikti neaizņem 40 min kā rakstīts aprakstā (nu varbūt 40 min, ja iet ar bērniem vai vecākiem cilvēkiem). Izlemjam, ka vispirms iesim uz pili un pēc tam uz Marie Brucke, no kura var redzēt pili pilnībā.
Beidzot priecājamies, ka laiks ir apmācies, jo kāpšana kalnā, lai gan gana viegla, tomēr karstā saulē būtu krietni vien grūtāka.
Apskatam pili no ārpuses, tiekam līdz Marie Brucke, kur sava vieta zem saules ir jāizcīna ar japāņiem, lai nobildētu skaistumu (bet tas ir to vērts - nu tā bilde).
Forumos lasīju, ka 3 japāņi bija iekrituši aizā... nu tā varētu būt. Tiem, kam bail no augstuma arī uz tiltiņa labāk nerādīties. Bet tiem, kam patīk kāpelēt, ir vēl šādi tādi punkti, no kuriem paveras lieliski skati uz pili. Iedomājos, kā būtu ziemā, kad viss sasnidzis un balts... vai arī rudenī ar košām lapām...
Tālāk mums plāniņš braukt uz Zugspitze, bet, ņemot vērā laika apstākļus saprotam, ka nē, nav vērts... mākoņu ir par daudz un pilnīgi neprognozējami. Ja būtu braukuši, tad no Austrijas puses, jo tad pacēlāji sanak lētāk nekā Vācijā (Vācijā Zugspitze ir augstākais kalns, bet Austrijā tiekai "viens no"... - man patika šis skaidrojums, kāpēc tāda atšķirība cenās - lasīju kaut kur forumos )
Insbruka
Šī pilsētiņa man saistās ar bobsleja sacensību pārraidēm, kad fanoju par Prūša ekipāžu un Insbruku rādīja no "augšas" - tad man likās - oooo kāda forša pilsētiņa. Tā arī bija. Viens no lieliskajiem šīs vasaras atklājumiem. Pilsētiņa skaista, sakopta, kalnu ielejā, mierīga, liekas, ka arī ar labu šopingu.
Imperial dārzi arī ļoti skaisti - vietējie večuki spēlē šahu, dambreti, mammas pastaigājas ar mazuļiem. Insbrukā atklājam šīs vasaas dzērienu - aperol spritz. Nu bija jau dzerts, bet kaut kā bija aizmirsies, bet Insbrukā uz centrālās ieliņas kafejnīcu galdiem mirgoja tikai šis oranžais dzēriens - tad nu mēs ar kā vietējie - sēdi, rakņājies telefonā un lēnām sūc rūgto apelsīnu...
Naktsmājas esam noskatījuši turpat pie Insbrukas - Igls - mazs ciems, bet jauks. Šoreiz labs, ar saunu un džakūzi un debesu zvaniem... nu ja, tak Austrija!!! Kurš ta iet peldkostīmā saunā? Labi gan, ka džeki saprot, ka pietiek šiem tur zvanīties un atstāj mūs vienus... ufffff...
No rīta mākoņi jau izklīduši, saulīte parādījusies un solās gozēties visu nedēļu - tas priecē.
Aizbraucam uz tramplīnlēkšanas trasi, esam agri, gandrīz paši pirmie un ir labi. Trase ļoooooooti iespaidīga, daudz informācijas par to, kā notiek lekšana ar slēpēm, kāds ātrums, kā lec vasarā, kad bija olimpiskās spēles utt... Visiespaidīgāk, protams, ir stāvēt tur, kur stāv paši tramplīnlēcēji... nuuuuu, iespaidīgi. Ieraugam, ka aiz kompleksa, lejā no kalna ir kapi, nu tas laikam tiem steidzīgajiem - var aizšaut pa taisno...
Insbrukā būtu gribējies pavadīt vēl vienu dienu, bet plāniņā ir braukt apskatīt Krimml ūdenskritumu, kas ir 5. augstākais ūdesnkritums pasaulē. Braukt pa Austriju ir patiess prieks - katrā tankštellē wifi par brīvu, pa ceļam veikaliņi ar visādiem tiroliešu gardumiem. Atjēdzamies, ka Ausrijā laikam ir jāpērk vignette, ja brauc pa lielajām šosejām, bet tā kā nekur nav rakstīts, kur to nopirkt (gan jau ka jebkurā bendzīna uzpildes stacijā) , tad neliekamies ne zinis. Mūsu ceļš ved pa kalnu pārejām, kas ir skaistas, bet ne tik iespaidīgas kā Šveicē. Sanāk arī iebraukt Hohe Tauern dabas parkā, kas nozīmē arī ceļa nodevu 8 eur...
Krimml
Beidzot tiekam pie Krimml ūdesnkrituma. Skaists. Var uzkāpt līdz pašai augšai, ja ir laiks un spēks.
Tālāk nolemjam braukt uz Konigssee - Vācijas tīrāko ezeru pašos valsts dienvidaustrumos. Būtu gribējies izbraukt arī Hohe Tauern scenic route, bet kaut kā mums liekas, ka iespaidīgāk par Šveici nebūs. Jāsaka gan, ka Austrijas skaistums ir savādāks skaistums nekā Šveicei. Pirmais ir tāds romantisks, mierīgs, bet Šveicē viss ir robustāks un nepieradinātāks.
Austrijas kalnos visu laiku galvā skan Do Re MI...
Konigssee
Brīvdienu viducī esmu izplānojusi piezemēšanos uz pāris dienām pie skaistā ezera Konigssee. Meklējot kādu hotelīti bookingaa, visas labās vietas jau sen kā bija aizsistas, tāpēc ķēros klāt pie google maps un vietējiem b&b. Noskatīju vienu pavisam netālu no paša ezera - likās ideāla vietiņa, nekādas atsauksmes nekur nebija pieejamas, bet saimnieki bildē izskatījās jauki un vieta laba. Ierodoties manas domas sašķobījās... no ezera tāds labs gabaliņš stāvā kalnā augšā, saimnieki uz 75 nevis 50 kā bildē (bet gana jauki), nav wifi, visur sakarināti izkaltēti puķu pušķi (gan jau viens arī no kāzu rozēm pirms gadiem 50...), zvērēnu bildes... lapsiņas, vāverītes, zvaniņi, apputējušas plastmaas saulespuķes... nuuuu sajūta, ka esam "ieberzušies" ne pa jokam... bet nu variantu nav... Vakarā omu uzlabo vienkārši burvīga šnicele (nevis as parasto rīvmaizi, bet gan ar kliņģera drupačiņām) un pēc Maslova piramīdas mums arī vairak neko nevajaga...
Sāls raktuves un Zalcburga
No rīta atkal ir parādījušies mākonīši, tāpēc nolemjam braukt uz sāls raktuvēm un Zalcburgu. Sāls raktuvēs iekš Berchtesgaden ir patiesi interesantas. Vispirms visiem jāuzvelk kombinzons, tad ar vilcieniņu brauc pazemē, tad var redzēt, kā sāli ieguva kādreiz un kā tagad, tad var nošļūkt pa dēļu slidkalniņu, pārbraukt pāri sāls ezeram un beigās iedod mazu sāls bundulīti ka suvenīru. Vispār interesanti, bet gids stāsta tikai vācu valodā, pārējiem iedod audio gidus (meitene man gribēja ieskaidrot, ka čehu valodā un krievu valodā man varētu būt vieglāk nekā angliski), bet nu liela jēga no tiem nav gan, tēpēc es uzmācīgi jautāju visādus jautājumus par sāls iegūšanu, darbiniekiem utt. Nabaga studentiņš spēj tik atbildēt, bet es esmu priecīga, ka noskaidroju, ka sāls raktuves ir privātīpašums un ka raktuvēs strādā 60 profesionāli sāls racēji Braukšana pa koka slidkalniņu visos izraisa lielu jautrību - ir ar! Laid nu pa stāvu dēli lejā! Ieteikums - neņemiet līdzi somas un esiet gana agri no rīta, jo ap 11.00 jau visas tūres bija izpārdotas (var norezervēt arī internetā).
Protams, ka dažāda veida sāli var nopirk arī kā suvenīru (par normālām sāls cenām) - mēs tā arī izdarījām, bet atbraucot mājās izrādījās, ka tāda pati sāls bundžiņa jau stāv...
Zalcburga mūs sagaida ar jauku saulīti, noparkojamies pie Mirabell dārziem un uzreiz esam ievilkti pilsētas burvībā.
Izstaigājam dārzus, pilsētiņas centru, atkal tiekam pie aperol spritz operas dārza kafejnīcā, kur kāds soprāns izdzied āriju... pilna laime.
Lai pa īstam izbaudītu Zalcburgu ar vienu pusdienu nepietiek, bet taja pašā laikā laužu pūļi mūs nogurdina un gribam baudīt skaistumu laukos.
Ramsau
Izlemjam, ka Ramsau būtu īstā vieta, kur pamērcēt kājas auksta upes ūdenī. Patiešām burvīga.
Jenner
Nākamjā dienā saulīte danco jau no paša rīta. Esam piecēlušies agri un tiekam pie brokastīm, kur vēl ir ko ēst, kur vācieši visu vēl nav noēduši plkst. 8.00 Doma ir uzbraukt augšā Jenner kalnā (1874 m v.j.l.).
Saimnieki mums iedod īpašās biļetes un par to esam ļoti priecīgi, ieraugot rindu, kas stāv pie kasēm. Jenner ir ļoti laba alternatīva Ērgļa ligzdai, skati it kā esot pat labāki, tikšana vienkāršāka, bet, protams, nav vēstures pieskaņas. Mums to arī nevajaga, vismaz pagaidām. Pacēlāja kabīnes ir mazas mazītiņas, jau pašā rītā sajūta kā siltumnīcā, vēl apstājas kaut kur uz kādām 10 min, tā nu mēs karājamies... jau izdomājam, kā būs, ja būs jālec lejā - nu nebūtu tik traki - nav jau tik augstu... bet nu par laimi kabīnes sāk kustēties un tiekam kalna galā veiksmīgi. Skati apkārt visjaukākie.
Izdomājam, ka būtu forši lejā noiet nevis nobraukt. Kāpšanas ekipējuma, protams, mums nekāda, bet nu izskatās, ka tik traki nemaz nav un pēc ilgas domāšanas, par kuru ceļu lai iet (te man ausīs skan Deju svētku teksts - iesi pa labi - draugu zaudēsi, iesi pa kreisi - pats pazudīsi... ). Beigās izdomājam, ka 3,5 h gājiens mums būs Ok. Un ir ar
Konigssee
Pašam saldajam ēdienam esam atstājuši izbraucienu pa ezeru. Mēģinam piecelties gana agri, lai nebūtu jāstāv rindā, lai tiktu uz laiviņu. Esam tieši laikā - ne par agru, ne apr vēlu, tieši pirms 9.00. Daļa ezera vēl ir ēnā un man bail, ka skaistais skats uz Sv. Bartholoma būs ēnā, bet kamēr stūrmanis pūš tauri, lai demonstrētu lielisku atbalsi, ēna pazūd (iedomājieties, ka visi 137 laivu stūrmaņi prot pūst tauri - vai arī ir iemācījušies vienu meldiņu).
Sākumā aizbraucam līdz Salet, līdz Obersee, skaisti.
Tad tapakaļ uz Sv. Bartholoma, lai atrastu pludmali, kur nopeldēties. Ezers ir ļoti dzirds, zivtiņas taisa fish spa, ūdens gan mazliet vēss, ja nepeld, dunduri mazliet kož, bet kopumā svētlaime.
Atklājam arī izžuvušu upi, kas kādreiz nesusi ledāja ūdeņus, bet tagad palikuši tikai spocīgi akmeņi un zari. Vispār Berchtesgaden parkaa ir daudz skaistu lietu, ko aplūkot, bet informācija internetā ir diezgan skopa. Būtu gribējies aiziet arī līdz eiskapelle, bet ir milzīgs karstums, un mēs labāk izvēlamies pasēdēt ar aperol spritz.
Obersalzburg
Pirms došanās mājās mums vēl ir palicies viens apskates objekts - Hitlera bunkurs Oberzalcburgā. II Paules Kara pētniekiem un vēsturniekiem Oberzalcburga ir ideāla vieta, jo šis jaukais ciems pēc Hitlera vēlmes tika pārtaisīts par stratēģiski ļoti svarīgu punktu ar iespaidīgu infrastruktūru. Ļoti daudz noderīgas informācijas var izlasīt šajā bukletā (nepažēlojiet 6 dolārus):
Lai gan lielākā daļa no objektiem ir novākti ar nolūku, šādas tādas lietas vēl ir apskatāmas. Mūsu izvēle krita uz autentisko bunkuru, jo likās, ka tur vēstures elpa būs visīstākā. Pie Turken hoteļa ir apskatāma daļa bunkura, kas principā ir saglabājies neskarts līdz mūsdienām. Esam klāt ap deviņiem, bet bunkurs vaļā tikai no 10.00... mazliet jāpagaida. Beidzot veca kundzīte atver bunkuru un mēs viņai katrs noskaitam 3.50 eur biļetei. Izejam caui redeļu vārtiem, kad kundzīte sākt kliegt: "Ein euro, ein euro!!!!!!!!!!" Saprotam, ka, viņai kaut kas nepatīk, jo tādā balsī brēkt par vienu eiro... bet nu neko, mēs atpakaļ netiekam, jo jau iegājām iekšā, kā arī esam 100% pārliecināti, ka naudu noskaitījām pareizi! Un tad kundzītei visas kapeikas izbirst zemē... "Scheisse, Scheisse....!!!!" Ooo, nu tik skaļi un no tādas kundzītes kaut ko tādu neesam gaidījuši... šī mums atmet ar roku un mēs kāpjam lejā pa spirālveidīgām kāpnēm. Sajūtas pavisam nelāgas, lejā ir auksts, mitrs, deg dažas lampas, pil ūdens... izdomājam, ka nejaukā kundzīte ir ... you know who radiniece un tūlīt mums izslēgs gaismas un mēs nekad netiksim ārā... bunkurā esam vieni paši, redzami ložu caurumi, gāzes vadi... kļūst pavisam neomulīgi... nekādu norāžu nav, tikai viena "ausgang"... Par laimi bukletā lasīju, ka bunkurā pazust nevar un nav svarīgi iet pa labi vai pa kreisi, bet tāda sajūta, ka ļaunums dvešo no katra stūra. Un kā nu ne, šis bunkurs redzējis daudz...
Tiekam laukā no bunkura pēc iespējas ātrāk - gribējām dabūt oriģinālo bunkuru - dabūjām par visiem 100... Sajūtas pavisa nelāgas gandrīz visu ceļu uz mājām... bet šis bunkurs ir ieintriģējis un mājās noskatāmies vairākas filmas par II Pasaules Karu un "you know who - the one who must not be named"...
Pa ceļam vispār bija plānots iebraukt kādā Švarcvaldes spa un Tribergā, lai nogaršotu oriģinalo forest noir kūku un apskatītu dzegužu pulksteņus, bet tā ka kaķis mājās ir sastrādājis zilus brīnumus, tad nu jābrauc vien mājās
Šādi tādi novērojumi:
- Visi tūristi bija pensionāri... jaunieši laikam brauc uz pludmalēm...
- Austrijā pa ceļam redzējām daudz sekšopu supermarketus, ne jau tādu maziņos, bet īstus hipermārketus
- Biedējoši, kā Vācija ir izdzēsusi (vai centusies) izdzēst visas II Pasaules Kara pēdas, saprotams kāpēc, bet žēl, ka tā
- Austrijā ir dabūjama dikti garšīga sviestmaize ar šniceli un diļļu mērcīti (tajā sarkanajā supermarketā, neatceros nosaukumu)
- wifi tankštellēs Austrijā - super!
- Bavārijā lielakoties rūpējas par tūristiem vācu valodā, nesaproti? Tut mir leid...
- Bavārija un Austrijas Tirole ir pilna ar visādiem labumiem un suvenīriem. Vai kā būtu gribējies nopirkt dirndl, bet kaut kā nesanāca, toties mājās palicēji tika pie dāvanāmUn labai omai ko šādu (starp citu tie diski bija padārgi, bet nu jautrība garantēta...) O follerī o follerāāāāāāāā
3 komentāri - O follerī o follerā Bavārijā un Austrijā
Laura - 29. jūlijs, 2023 pl. 1:40
Laba diena katram! Es vēlos izmantot šo mediju, lai pastāstītu jums par godīgu aizdevuma uzņēmumu, kas man palīdzēja saņemt komerciālu aizdevumu ar saprotamiem noteikumiem. viņi piedāvā visu veidu aizdevumus.
Saziņas e-pasts: lapofunding960@gmail.com
Whatsapp +447300508785
Saziņas e-pasts: lapofunding960@gmail.com
Whatsapp +447300508785
loan Offer - 29. novembris, 2024 pl. 22:12
Dear Sir/Madam,
Are you looking for Money to enlarge your business? You have come to the right place. We offer Cash at low interest rate OF 2% no matter your location (WhatsApp) number +918131851434 contact email id : sumitihomelend@gmail.com Mr. Damian Sumiti
Are you looking for Money to enlarge your business? You have come to the right place. We offer Cash at low interest rate OF 2% no matter your location (WhatsApp) number +918131851434 contact email id : sumitihomelend@gmail.com Mr. Damian Sumiti
Es esmu privāts aizdevējs, es piedāvāju aizdevumu 2% apmērā, tas ir likumīgs uzņēmums ar godu un atšķirību, mēs esam gatavi jums palīdzēt jebkurā jūsu finansiālajā problēmā, mēs piedāvājam visa veida aizdevumu, tāpēc, ja jūs interesē šis aizdevuma piedāvājums lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu: (christywalton355@gmail.com) Norādiet arī tālāk norādīto informāciju, lai mēs varētu nekavējoties turpināt aizdevumu.
Vārds:
Nepieciešamā summa:
Ilgums:a
valsts:
Aizdevuma mērķis:
Mēneša ienākumi:
Telefona numurs:
Sazinieties ar mums, norādot iepriekš minēto informāciju pa e-pastu: christywalton355@gmail.com
Ar cieņu jums visiem.